sestdiena, 2012. gada 24. novembris

Īpašs? Nē, ikdienišķš.

No nedēļas trim kolokvijiem noliku divus. Bilance ir pozitīva.
Bet mans dienas ritms ir ačgārns. Eju gulēt ap četriem rītā un mostos pusdienlaikā. Ja slavenais lailas miedziņš normā parādās jau ap 10iem vakarā, tad pēdējos vakarus nevaru aizmigt līdz vēlai naktij, un rīta celšanās ir grūtāka nekā jebkad manā dzīvē.

Istabā ir miskaste. bet māšele teica, ka "nevar paspēt intensīvi mācīties un vēl dzīvot kārtībā. Ir jāizvēlas veins no diviem".
Ja godīgi, es izvēlos šobrīd trešo- nedarīt neko.

___________________________________________________

Ir reizes, kad savā laternā gaismas ir par maz. Nepietiek lai izgaismotu savu taciņu, nepietiek lai sasildītos, kur nu vēl lai sasildītu kādu citu. Bet ko darīt, ja ar savu neesošo gaismu gribi otram izgaismot taciņu, un otru arī sasildīt? Bet ja nu tu savu gaismiņu tikai iznieko, jo tas otrs nesaprot, ka pašam pietiek ar savu, bet ka tava gaismiņa pamazām dziest? Bet to jau nekad nevar zināt.
Gaisma, tāpat kā prieks ir viens no pasaules resursiem ar konstantu lielumu. Ņem no trešā! Varbūt viņam to gaismu šobrīd nevajag!
Muļķības, visiem vajag gaismiņu. Gan taciņai, gan savam siltumam, gan tā otra siltumam. Tikai daži ir izlutināti un grib visu pasaules gaismu pie sevis.


Lai vai kā, esmu gatava atdot visu savu gaismu. 

Nav komentāru: