Ir pagājis sasodīti daudz laika, kopš lielā tripa plānošanas, par ko arī bija pēdējais ieraksts. Jāatzīst, ka konkursa komisijai mūsu plāns nešķita tik burvīgs kā mums pašām, un finansējumu mums nepiešķīra. Protams, žēl.
Taču pa šo laiku ir izauklēti jauni, ne mazāk burvīgi plāni, no kuriem pirmie jau tiek realizēti. Taču sīkāk par to, kad būs rezultāti.
Ja īsumā kaut kas jāsaka, tad kopš pēdējā ieraksta daudz kas ir mainījies. Es esmu mainījusies, kaut arī joprojām dzīvoju ar Piparu, miega un saldumu dēļ varu nodot valsti un priecājos par izvēlēto studiju programmu. Taču daudz kas rit citādi, un par to paldies brīvdienām Šveicē, kur no galvas tika izpūsts viss liekais; maniem draugiem/kursabiedriem, kas mani izvilka cauri sesijai kaut šķita, ka palikšu tur uz ilgu laiku; mīļotajiem vīriešiem no komandas, kuri ieaudzina būtiskas lietas un ļauj uz sevis izmēģināt jaunā mediķa idejas; taču visvairāk paldies māšelei, kura it kā neko neizdara, bet tomēr izdara visu.
Man ilgi bija bail jums visiem teikt, cik labi man iet, citādi atkal aizklapēsies mana 6b čakra, taču sapratu, ka viss ir atkarīgs tomēr no mums pašiem. Un tieši tā ir dzīves burvīgākā sajūta- diktēt savus noteikumus!
Lai izdodas!
