Ir reizes, kad ielaižot kādu savā pasaulē, tas ir tā vērts.
Un ir reizes, kad mēs to nožēlojam.
Turpmāk es nevedīšu nevienu uz kalniem, ja nebūšu pilnīgi pārliecināta, ka tas otrs zina un saprot, ko tas nozīmē. Un vispār nelaidīšu savā pasaulē, kamēr pastāvēs iespēja, ka tas otrs manu pasauli tikai izmantos.
Toties šie cilvēki vienmēr paliks mani parādnieki, jo bez manis viņu pasaules nemaz nebūtu.
Vai Tu zināji, ka pirmo reizi kalnos biju 4 gadu vecumā? Un toreiz kāpu Momblānā?
Vai Tu zināji, ka esmu jaunākā no Latvijas, kas uzkāpusi Elbrusā, kas ir Eiropas augstākā virsotne?
Vai Tu zināji, ka vienatnē 3 dienās pārbraucu ar velo pāri pusei Latvijas, izmetot loku caur Igauniju?
Vai Tu zināji, ka mūzikas akadēmijas profesors izteica nožēlu, ka izvēlējos studēt medicīnu, nevis mūziku, jo man spēlēt klavieres sanāk sasodīti labi?
Un Tu zināji, ka es jau kopš dzimšanas daru to, ko citi nekad nespēs izdarīt? Un tas nav episki. Es vienkārši esmu tā audzināta, ka mani neuztrauc birstoši akmeņi, vai pastaiga pusnaktī pa šoseju vienatnē, vai braukšana vienatnē pāri Latvijai ar velo.
Nav jēga katrā situācijā saskatīt briesmas, lai varonīgi tās pārvarētu. Tās ir vienkārši mūsu iedomas, ar ko pēc tam censties izlekt no bara.
Toties manā ģimenē tas viss nav briesmas. Tā ir būtība.
Un ir reizes, kad mēs to nožēlojam.
Turpmāk es nevedīšu nevienu uz kalniem, ja nebūšu pilnīgi pārliecināta, ka tas otrs zina un saprot, ko tas nozīmē. Un vispār nelaidīšu savā pasaulē, kamēr pastāvēs iespēja, ka tas otrs manu pasauli tikai izmantos.
Toties šie cilvēki vienmēr paliks mani parādnieki, jo bez manis viņu pasaules nemaz nebūtu.
Vai Tu zināji, ka pirmo reizi kalnos biju 4 gadu vecumā? Un toreiz kāpu Momblānā?
Vai Tu zināji, ka esmu jaunākā no Latvijas, kas uzkāpusi Elbrusā, kas ir Eiropas augstākā virsotne?
Vai Tu zināji, ka vienatnē 3 dienās pārbraucu ar velo pāri pusei Latvijas, izmetot loku caur Igauniju?
Vai Tu zināji, ka mūzikas akadēmijas profesors izteica nožēlu, ka izvēlējos studēt medicīnu, nevis mūziku, jo man spēlēt klavieres sanāk sasodīti labi?
Un Tu zināji, ka es jau kopš dzimšanas daru to, ko citi nekad nespēs izdarīt? Un tas nav episki. Es vienkārši esmu tā audzināta, ka mani neuztrauc birstoši akmeņi, vai pastaiga pusnaktī pa šoseju vienatnē, vai braukšana vienatnē pāri Latvijai ar velo.
Nav jēga katrā situācijā saskatīt briesmas, lai varonīgi tās pārvarētu. Tās ir vienkārši mūsu iedomas, ar ko pēc tam censties izlekt no bara.
Toties manā ģimenē tas viss nav briesmas. Tā ir būtība.
5 komentāri:
snapsnapsnap (tā stulbā sasisto pirkstu skaņa, ko nekad neesmu pratusi uztaisīt)
Jā, Tu esi zelts, Tev forša dzīve, apbrīnojama ģimene un, manuprāt, fantastiska nākotne. Un laikam tieši tāpēc es saraucu uzacis un līdz galam neizprotu, kāpēc mēģināt salīdzināt žirafi ar antilopi, ja abi zvēri ir gana episki, neskatoties uz to, ka antilopei nav žirafes kakla un žirafei nav antilopes ātruma.
Nu un?
Galvenais ir spēt uz to lielo, resno jautājumu "Vai esi laimīgs?" atbildēt ar jā. Viss pārējais ir nieki, neatkarīgi no audzināšanas un principiem.
āāā, gribējās mierinošus vārdus, sanāca smegma. Fak.
Tu ESI lieliska sieviete! Cel to galvu augšā!
Un es neticu, ka Tu nožēlo cilvēku ielaišanu savā dzīvē. Drīzāk jau vnk to, ka cilvēks kļuva par visu dzīvi, you know?
Viss ir labojams. Beidz. ;)
MoNblāns rakstās ar "N", ja kas... Un ir baigi vienkārši būt jaunākajai/pirmajai utt no Latvijas visur kur, jo Latvijā ir vienkārši traki maz ļautiņu uz pasaules fona. Diezgan stulba pašreklāma, tici man, tādu ģimeņu un cilvēku ir daudz pat Latvijā, nemaz jau nerunājot par pasauli.
un ko Tu, mans anonīmais draugs, esi vispār paveicis, lai mani analizētu?
Ak, jā, pareizi. Es to nevaru zināt, jo anonīmi censties uzbraukt ir īsti pieauguša cilvēka rīcība.
Piedod, bet es tomēr esmu kruta. :*
Patīkami uzzināt tādus faktus par Tevi. Tiešām :)
Ierakstīt komentāru