pirmdiena, 2012. gada 17. septembris

Pirmā prakse.

Tas nav joks un tas nav smieklīgi.
Viņai ir sliktāk nekā izskatās, un ik pa mirklim viņa mūs pamatīgi nobiedē.
Bet operācija bija [es nezinu, vai veiksmīga, bet ārsts teica- viņa izdzīvoja] un tagad viņa guļ mājās pie sistēmas.


ziniet, es pārāk pieķeros dzīvām būtnēm, un tā ir mana lielākā problēma. Man no tā jātiek vaļā, ja gribu būt ārsts.

2 komentāri:

Dačuks Svītriņa teica...

Man baigi negribās piekrist pēdējam teikumam. Man liekas, ka tomēr ir jānodala profesionālā no privātās dzīves.. un tajā otrajā tomēr jūtas ir jāatstāj..

Laila teica...

Man tomēr šķiet, ka šis etaps ir noiets- Sveiciens tavam brālim!