trešdiena, 2012. gada 26. septembris

Melns ar garām ausīm.

Iepazinos ar saviem komandas biedriem pirmajā grupas treniņā. Viens no viņiem pievienojās stundu vēlāk, jo bija ātrumtreniņā- aiz mašīnas līdz Siguldai un atpakaļ. Bet tas viņu neatturēja no dalības naksnīgā braucienā pa Biķerniekiem. Diemžēl man nebija apgaismojuma, tāpēc, ņemot vērā manas nesenās saistības ar Biķerniekiem, biju īgna jau pēc 10 min. Taču trīsstundīgo treniņu izturēju, mani akceptēja, un, ja vien es pati visu neuzmetīšu, oktobra vidū nedēļas nogali pavadīšu mežā, mēģinot neatpalikt un nelamāties pārāk rupji.
Pēc treniņa asinsvadi ar mani nespēja komunicēt un es gandrīz aizmigu lasāmbeņķītī pie krāsniņas ar anatomijas atlantu klēpī.

Kādu vakaru bija atbraucis E, lai ievērtētu māsas skapi. Defekti viņu nenobiedēju un sapnis piepildās- tā mēbele tiks aizvākta. Bet tas nav būtiskākais- viņš māšeles galvā iesēja nezālīti, kura vairs nezudīs. Beidzot māsu piedzīvojums tiks realizēts, iespējams, pat ar lielāku kompāniju.
Bet par to citreiz.


Un jā, viņš būs melns. Redzēju bildi. Un tiešām būs. Nemaz nesmejieties.

Jau kādu laiku manā topā dredainais puisis. Dzīve iet uz augšu!
http://www.youtube.com/watch?v=JN_cOsjErDE&feature=relmfu

1 komentārs:

Anonīms teica...

Bija jau OK,mocijām tevi apzināti lai redzetu kā reaģēsi,bet tas nenozīmē ka negribu redzēt tevi svētdien lielajā treniņā... Arnis.