Labrīt Pasaule.


Manī ir iestājies slinkums mācīties. Man patīk, bet mājās nekā nevaru pieķerties, ja var paskraidīt, pabraukt ar velo vai pabaudīt šo muļķīgo pavasara laiku, kad saulīte un feromoni ir visās malās, bet ir visvairāk jāmācās.

Ir cilvēki, kas nemanot nolauž pa mazam gabaliņam no mūsu 'es', vai arī, skrienot kādam pa prātam, aplauzies pats. Nezinu, vai tas ir speciāli, bet Tu attopies tikai tad, kad piparkūku vīriņam nav ne roku, ne kāju, ne glazūras pogu un viņš pat nespēj vairs spirināties pretī.
 Kurš vainīgs?
Es pati.
Tas vairs nav kompromiss, bet tīra piekāpšanās.

Man ir apnicis, ka mani aplauž.

esmu nepareiza un dažas kroplības varbūt vajadzētu aplauzt, bet tāpēc es esmu es! Ar visām savām nepareizībām. Nu kuram patīk tie izcilie piparkūku vīriņi, kuri ir tik kaitinoši simetriski, ka neatstāj iztēlei nekā?
Man ne.
Ja Tev patīk, tad dodies un meklē! Pasaulē ir pilns ar vienādajiem, un Tev nebūs problēmu tādu atrast. ja nevari pieņemt manas šķībās glazūras pogas vai nesimetriskās zvaigznīšu acis, nelauz. Gan jau būs kāds, kuram patiks.



Kā esat ievērojuši, esmu šeit tikai tad, kad kāds mani aplauzis. Piedodies, bet neko labāku Jums piedāvāt nevaru.